Biežāk uzdotie jautājumi


1. Vai Juridiskās palīdzības administrācijā var saņemt juridisku konsultāciju un kā var pierakstīties pie advokāta?

    Lai saņemtu juridisko konsultāciju, vispirms Juridiskās palīdzības administrācijā ir jāiesniedz iesniegums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas). Juridiskās palīdzības administrācija izvērtē iesniegumu un pieņem lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Tikai pēc tam, kad Juridiskās palīdzības administrācija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu, tiek norīkots juridiskās palīdzības sniedzējs, pie kura var vērsties juridiskās palīdzības saņemšanai. Juridiskās palīdzības administrācijas kompetencē neietilpst konsultāciju sniegšana pēc būtības (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-iesnieguma-izskatisana).


2. Vai ir jāaizpilda un jāiesniedz iesniegums, lai saņemtu juridisko palīdzību?

    Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai ir jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā:

1) aizpildīta iesnieguma valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapa (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas) un jāpievieno dokumenta kopija, kas apliecina personas tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, piemēram, izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu; 

2) dokumentu kopijas, kas saistītas ar strīda raksturu, lietas virzību u. tml.  

Iesnieguma veidlapu un informāciju par tās aizpildīšanu un pievienojamiem dokumentiem bez maksas var saņemt Juridiskās palīdzības administrācijā (http://jpa.gov.lv), zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801, kā arī pašvaldībā, kur persona deklarēta vai tiesiski uzturas.

3. Vai bezdarbnieks, persona ar invaliditāti vai pensionārs var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību?

    Personām ir tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja tās ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā fiziskā persona atzīstama par maznodrošinātu vai trūcīgu, vai tās pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ), vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā. Līdz ar to, lai saņemtu juridisko palīdzību, jāatbilst vienam no šiem kritērijiem.

4. Vai var iesniegt elektroniski aizpildītu iesniegumu juridiskās palīdzības saņemšanai?

    Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 1.panta otro daļu dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Minētā likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus: 

1) dokumenta autora nosaukumu;

2) dokumenta datumu;

3) parakstu.

Elektronisko dokumentu oriģināliem un to atvasinājumiem piemērojams arī Elektronisko dokumentu likums. Minētā likuma 3.panta piektā daļa noteic, ka elektronisko dokumentu apritē starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām elektroniskais dokuments uzskatāms par parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs vai elektroniskais paraksts, ja puses šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā rakstveidā vienojušās par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu.

Ievērojot minēto, atbilstoši normatīvo aktu prasībām elektroniski sagatavotu dokumentu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu jānosūta uz e-pasta adresi jpa@jpa.gov.lv.

5. Vai jāpierakstās uz pieņemšanu, lai aizpildītu un iesniegtu iesniegumu, un kādi ir darba laiki?

     Apmeklētāju pieņemšanas laiks ir:

pirmdien                     13.00-18.00

otrdien                        9.00-14.00

trešdien                       9.00-14.00

ceturtdien                    9.00-14.00

piektdien                     8.00-12.00                          

pirmssvētku dienās      9.00-13.00 (pirmssvētku piektdienās 8.00-12.00).

Pieņemšana notiek rindas kārtībā.

Izmaiņas iestādes darba laikos tiek paziņotas Juridiskās palīdzības administrācijas tīmekļa vietnē https://jpa.gov.lv/.

Apmeklētāju pieņemšanas laikā var saņemt iesnieguma veidlapu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas) un informāciju par tās aizpildīšanu.

Juridiskās palīdzības administrācijas kompetencē neietilpst konsultāciju sniegšana pēc būtības, t.i. par konkrētu strīdu vai juridisku jautājumu.

 

6. Kādās lietās var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību?

     Valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir:

1) civillietās (izņemot, ja lieta ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem, tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu, tā atticas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību u.c.);

2) administratīvajās lietās:

- pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros;

- lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros;

- bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros;

- sarežģītajās lietās tiesā, kurās tiesnesis (tiesa) ir pieņēmis lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, izvērtējot personas mantisko stāvokli un konkrētās administratīvās lietas sarežģītību (sk. shēmu).

3) Satversmes tiesas procesā personai, pēc kuras konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kā šā lēmuma vienīgo pamatu norādot juridiskā pamatojuma neesību vai tā acīmredzamu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai (sk. shēmu).

 

7. Vai var saņemt juridisko palīdzību administratīvajā lietā?

    Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 15.pantā noteiktajam valsts nodrošina juridisko palīdzību administratīvajās lietās tikai:

- pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros;

- lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros;

- bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros;

- sarežģītajās lietās tiesā, kurās tiesnesis (tiesa) ir pieņēmis lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, izvērtējot personas mantisko stāvokli un konkrētās administratīvās lietas sarežģītību (sk. shēmu).

    Savukārt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 107.panta pirmajai un ceturtajai daļai administratīvās lietas tiesā tiek skatītas gan mutvārdos, gan rakstveida procesā, un, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas (objektīvās izmeklēšanas princips). Ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 150.panta ceturto daļu tiesa savāc tos pēc savas iniciatīvas. Objektīvās izmeklēšanas princips administratīvajā procesā ievērojami samazina nepieciešamību pēc juridiskajiem pakalpojumiem.

 

8. Vai trūcīga vai maznodrošinātā persona var saņemt juridisko palīdzību, ja pašvaldība nepieraksta dzīvokļa rindā?

    Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 9.1, 10. un 15.pantā noteiktajam Juridiskās palīdzības administrācijas kompetencē ir noteiktos gadījumos nodrošināt valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietās un administratīvajās lietās tikai pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros; lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros un bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros un sarežģītajās administratīvajās lietās tiesā, pamatojoties uz tiesneša (tiesas) lēmumu, līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, kā arī Satversmes tiesas procesā likumā noteiktajā gadījumā.

   Atbilstoši likuma „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” 5.pantam lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem attiecīgās pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija, ievērojot šā likuma noteikumus un pašvaldības domes saistošos noteikumus. Piemēram, Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr.153 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 7.punkts noteic, ka lēmumu par personas reģistrāciju palīdzības reģistrā atbilstoši iesniegumā norādītajam palīdzības veidam, par piešķiramā pabalsta apmēru, par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt palīdzību, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai. Līdz ar to jautājumā par pierakstīšanu dzīvokļa rindā iesakām vērsties pašvaldībā, kur tas risināms administratīvā procesa ietvaros (skatīt 7.atbildi). Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība šajās lietās iespējama tikai administratīvā akta pārsūdzības procesa ietvaros, ja tiesnesis ir pieņēmis attiecīgu lēmumu, izvērtējot fiziskās personas mantisko stāvokli un konkrētās administratīvās lietas sarežģītību (sk. shēmu).

 

9. Vai trūcīga vai maznodrošinātā persona var saņemt juridisko palīdzību jautājumos par sociālo palīdzību pašvaldībā?

    Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 9.1, 10. un 15.pantā noteiktajam Juridiskās palīdzības administrācijas kompetencē ir noteiktos gadījumos nodrošināt valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietās un administratīvajās lietās tikai pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros; lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros un bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros un sarežģītajās administratīvajās lietās tiesā, pamatojoties uz tiesneša (tiesas) lēmumu, līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, kā arī Satversmes tiesas procesā likumā noteiktajā gadījumā.

    Sociālās palīdzības saņemšanas nosacījumus un pašvaldības funkcijas un pienākumus sociālās palīdzības jomā nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, likums „Par pašvaldībām” u.c. Līdz ar to sociālā atbalsta jautājumu risināšanai iesakām vērsties kompetentajā iestādē – sociālajā dienestā pēc dzīvesvietas, kur tie risināmi administratīvā procesa ietvaros (skatīt 7.atbildi). Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība šajās lietās iespējama tikai administratīvā akta pārsūdzības procesa ietvaros, ja tiesnesis ir pieņēmis attiecīgu lēmumu, izvērtējot fiziskās personas mantisko stāvokli un konkrētās administratīvās lietas sarežģītību (sk. shēmu).

 

10. Vai var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, ja Rīgas sociālais dienests nepiešķir trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu?

    Atbilstoši Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošo noteikumu Nr.202 „Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā” 75. un 76.punktam Rīgas sociālā dienesta pieņemto lēmumu par trūcīgās vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa un/vai pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un faktisko rīcību persona var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā. Savukārt Rīgas domes Labklājības departamenta lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līdzīgs regulējums ir arī citu pašvaldību sociālo dienestu darbībā. Tādējādi attiecīgās pašvaldības atteikuma piešķirt trūcīgas vai maznodrošinātās personas statusu tiesiskuma pārbaude notiek administratīvā procesa kārtībā (skatīt 7.atbildi). Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība šajās lietās iespējama tikai administratīvā akta pārsūdzības procesa ietvaros, ja tiesnesis ir pieņēmis attiecīgu lēmumu, izvērtējot fiziskās personas mantisko stāvokli un konkrētās administratīvās lietas sarežģītību (sk. shēmu).

 

11. Vai trūcīga vai maznodrošināta persona var saņemt juridisko palīdzību, lai izšķirtu laulību pie notāra vai tiesā?

    Zvērināts notārs laulību šķir tikai tajos gadījumos, ja laulātie ir vienojušies par laulības šķiršanu un laulātajiem nav kopīga nepilngadīga bērna un kopīgas mantas. Ja ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta, tad jāslēdz vienošanās, kurā laulātie nosaka savā starpā mantiskās attiecības – laulības laikā sadalot iegūto mantu, bērna uzturlīdzekļus, to dzīves vietu un saskarsmes tiesības. Respektīvi, ja ir vienošanās par laulības šķiršanu un nav strīdu nevienā no iepriekš minētajiem jautājumiem, var vērsties pie zvērināta notāra (http://www.notary.lv/).

    Saskaņā ar Notariāta likuma 166.pantu Latvijas Zvērinātu notāru padome nosaka, kuras fiziskās un juridiskās personas var tikt atbrīvotas no 163.pantā paredzētās atlīdzības vai kurām šī atlīdzība samazināma un kādā apmērā. Līdz ar to personai ir iespēja vērsties Latvijas Zvērinātu notāru padomē (Krišjāņa Valdemāra iela 20 - 8, Rīga, LV-1010), lūdzot atbrīvot vai samazināt atlīdzību par zvērināta notāra amata darbībām.

    Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība iepriekš minētajos gadījumos netiek piešķirta.

    Laulība var tikt šķirta tiesā tajos gadījumos, ja laulātie nav vienojušies par laulības šķiršanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 238.panta pirmo daļu lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par:

1) aizgādības noteikšanu;

2) saskarsmes tiesības izmantošanu;

3) uzturlīdzekļiem bērnam, tajā skaitā arī par uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā;

4) līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai;

5) kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem;

6) laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

    Lai saņemtu juridisko palīdzību un iesniegtu prasības pieteikumu par laulības šķiršanu tiesā, var vērsties administrācijā (http://jpa.gov.lv/) ar attiecīgu iesniegumu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas).

 

12. Vai trūcīga vai maznodrošināta persona var saņemt juridisko palīdzību, lai saņemtu uzturlīdzekļus par bērnu?

    Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 11.panta pirmajai daļai ja vecākam nav ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturam un vecāks nenodrošina savam bērnam minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, iesniedzējam ir tiesības iesniegt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

   Valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs 2019.gadā bērnam līdz 7 gadu vecumam ik mēnesi ir 103,20 euro, bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21 gadu (ja persona turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā pēc pilngadības sasniegšanas) vecuma sasniegšanai – 122,55 euro ik mēnesi. 2020.gadā bērnam līdz 7 gadu vecumam – 107,50 euro ik mēnesi, bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21 gadu vecuma sasniegšanai – 129 euro ik mēnesi.

   Tādējādi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz vienkāršotu uzturlīdzekļu saņemšanas kārtību, līdz ar to gadījumā, ja starp vecākiem nepastāv strīds,  uzturlīdzekļus var saņemt Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros, vēršoties uzreiz Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā (Pulkveža Brieža iela 15, Rīga, LV-1010, vairāk informācijas http://ugf.gov.lv/lat/aktualitates_/).

   Savukārt gadījumā, ja persona vēlas pieprasīt savam bērnam uzturlīdzekļus lielākā apmērā nekā noteicis Ministru kabinets vai ja starp vecākiem pastāv strīds par bērna aprūpi vai uzturlīdzekļu maksāšanas kārtību, lai saņemtu juridisko palīdzību un iesniegtu prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu tiesā, var vērsties administrācijā (http://jpa.gov.lv/) ar attiecīgu iesniegumu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas).

 

13. Vai var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību lietās par pagaidu aizsardzību pret vardarbību?

   Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.43 pantam pagaidu aizsardzība pret vardarbību pieļaujama prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

   Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktam un otrās daļas 1. un 2.punktam tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību fiziskajām personām ir tad, ja tās ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā fiziskā persona atzīstama par maznodrošinātu vai trūcīgu, kā arī, ja tās atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā vai stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību – piemēram, ģimenē esošās vardarbības dēļ persona pati nevar atļauties apmaksāt advokāta pakalpojumus, lai iesniegtu tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu, vai arī gadījumā, ja persona ievietota krīzes centrā.

   Lai saņemtu juridisko palīdzību un iesniegtu pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, var vērsties administrācijā (http://jpa.gov.lv/) ar iesniegumu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas).

   Papildus norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumiem Nr.161 „Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību”, ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība vai vardarbīga kontrole, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu vai pieņemt no personas un nosūtīt tiesai pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

 

14.  Vai trūcīga vai maznodrošināta persona var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību mantojuma jautājumā?

    Saskaņā ar Notariāta likuma 65.panta 4.punktā noteikto mantojuma lietas piekrīt vest zvērinātam notāram, kurš atbilstoši minētā likuma 250.pantam mantojuma lietu uzsāk pēc tam, kad saņemts mantošanas iesniegums. Turklāt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības ietvaros netiek paredzēta iespēja segt izdevumus par zvērināta notāra pakalpojumiem. Līdz ar to izskaidrojam, ka jautājuma par atstāto mantojumu risināšanai vispirms jāvēršas pie zvērināta notāra.

    Saskaņā ar Notariāta likuma 166.pantu Latvijas Zvērinātu notāru padome nosaka, kuras fiziskās un juridiskās personas var tikt atbrīvotas no 163.pantā paredzētās atlīdzības vai kurām šī atlīdzība samazināma un kādā apmērā. Līdz ar to personai ir iespēja vērsties Latvijas Zvērinātu notāru padomē (Krišjāņa Valdemāra iela 20 - 8, Rīga, LV-1010), lūdzot atbrīvot vai samazināt atlīdzību par zvērināta notāra amata darbībām.

    Juridiskās palīdzības administrācijā (http://jpa.gov.lv/) ar iesniegumu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas) juridiskās palīdzības saņemšanai var vērsties gadījumā, ja ir strīds par tiesībām uz mantojumu, kas izšķirams prasības kārtībā, respektīvi, gadījumā, ja mantojuma lietas vešanas laikā radies strīds.

 

15. Vai var vērsties administrācijā pēc juridiskās palīdzības, lai uzsāktu maksātnespējas procesu?

    Atbilstoši Maksātnespējas likuma 127.pantā noteiktajam par fiziskas personas maksātnespējas procesa subjektu var būt jebkura fiziska persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības.

    Minētā likuma 129.panta pirmā daļa paredz, ka parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm – šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro, sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 euro, šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku, parādnieka laulāto vai personas, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ja tā pārsniedz 5000 euro.

   Lai saņemtu juridisko palīdzību maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā, var vērsties administrācijā (http://jpa.gov.lv/) ar iesniegumu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas).

 

16. Vai var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību darba tiesībās (strīda risināšanai tiesā nepietiek līdzekļu), kā arī par Valsts darba inspekcijas saņemto atbildi?

    Gadījumā, ja neapmierina Valsts darba inspekcijas amatpersonu pieņemtie lēmumi (brīdinājumi un rīkojumi), kas skar darbinieka intereses, personai ir tiesības attiecīgo administratīvo aktu pārsūdzēt inspekcijas direktoram, bet viņa lēmumu – tiesā (administratīvā procesa ietvaros, (skatīt 7.atbildi)). Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība šajās lietās iespējama tikai administratīvā akta pārsūdzības procesa ietvaros, ja tiesnesis ir pieņēmis attiecīgu lēmumu, izvērtējot fiziskās personas mantisko stāvokli un konkrētās administratīvās lietas sarežģītību (sk. shēmu).

    Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likumu prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņēmēji un citi prasītāji ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Šie izdevumi ietver valsts nodevu, kancelejas nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis. Lai darba strīdā saņemtu juridisko palīdzību un iesniegtu prasības pieteikumu tiesā, var vērsties administrācijā (http://jpa.gov.lv/) ar iesniegumu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas).

 

17. Vai var saņemt juridisko palīdzību, ja tiesu izpildītājs veic nepamatotas vai prettiesiskas darbības?

   Civilprocesa likuma 548.pantā noteikts, ka tiesas un citus nolēmumus izpilda zvērināts tiesu izpildītājs. Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulē Civilprocesa likums un Tiesu izpildītāju likums. Zvērināti tiesu izpildītāji amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam. Minētā principa ievērošanu, cita starpā, nodrošina Civilprocesa likuma 551.panta pirmajā daļā noteiktais, ka tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 549.panta pirmo daļu tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

   Saskaņā ar Civilprocesa likuma 552.panta pirmo daļu parādniekam ir pienākums pēc uzaicinājuma ierasties pie zvērināta tiesu izpildītāja un sniegt paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 596.pantu (piemēram, valsts sociālajiem, sociālās palīdzības pabalstiem, bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā).

   Atbilstoši Civilprocesa likuma 632.panta pirmajai daļai, parādnieks, iesniedzot motivētu sūdzību tiesā, var pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms. Līdz ar to, lai iesniegtu tiesā sūdzību par zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību, piemēram, nepamatoti piedzenot naudas līdzekļus, nepieciešami pierādījumi, kas pamato prasījumu.

   Lai saņemtu juridisko palīdzību un iesniegtu tiesā sūdzību par zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību, var vērsties administrācijā (http://jpa.gov.lv/) ar iesniegumu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas).

 

18.  Vai var saņemt juridisko palīdzību civillietā un noteikta veida administratīvajā lietā, kura izskatīta tiesā un ir jau stājies spēkā tiesas spriedums?

    Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 5.panta pirmo daļu valsts nodrošina juridisko palīdzību personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai šajā likumā paredzētajos gadījumos, veidos un apjomā.  Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 10.pantā un 15.pantā noteiktajam juridisko palīdzību civillietā un administratīvajā lietā persona var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

    Civilprocesa likums un Administratīvā procesa likums paredz regulējumu, kas nosaka, ka noteiktos gadījumos, pamatojoties uz personas pieteikumu, lietas izskatīšana var tik uzsākta no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Šādos gadījumos juridiskā palīdzība var tikt piešķirta tikai tad, ja tiesa pieņems lēmumu par lietas nodošanu jaunai izskatīšanai. 

      Savukārt, ja juridiskā palīdzība nepieciešama tiesas nolēmuma izpildes stadijā, piemēram, lai iesniegtu tiesā sūdzību par nepamatotu zvērināta tiesu izpildītāja rīcību, tad var vērsties administrācijā ar iesniegumu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas).

19. Vai cietušais var saņemt juridisko palīdzību krimināllietā?

    Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmo daļu kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē. Šādas ziņas minētajās izmeklēšanas iestādēs var iesniegt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona – kā iesniegumu.

    Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 20.pants noteic, ka valsts nodrošinātu advokātu par personas pārstāvi kriminālprocesā uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā nav paredzēts, ka administrācija izlemj jautājumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību krimināllietā.

    Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 104.panta piektajai daļai izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā – pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja – advokāta uzaicināšanu. Minētā likuma 108.panta piektā daļa noteic, ka juridiskās palīdzības sniegšana nepilngadīgajam cietušajam un nepilngadīgā cietušā pārstāvim ir obligāta kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību.

    Šajos gadījumos advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu apmaksu veic Juridiskās palīdzības administrācija atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

  Tādējādi personai, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā, ar lūgumu nodrošināt pārstāvi krimināllietā ir jāvēršas pie procesa virzītāja (http://jpa.gov.lv/aizstavibas-nodrosinasana-kriminalprocesa152, http://www.cietusajiem.lv/juridiska-rakstura-informacija/esmu-cietusais-kriminalprocesa/ u.c.).

 

20. Vai var saņemt juridisko palīdzību aizstāvībai kriminālprocesā?

    Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 19.pants noteic, ka valsts nodrošinātu advokātu par personas aizstāvi kriminālprocesā uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā nav paredzēts, ka administrācija izlemj jautājumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību krimināllietā.

    Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 80.panta trešajā daļa noteiktajam, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai cita persona tās interesēs nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, bet aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona vēlas aizstāvja piedalīšanos, procesa virzītājs paziņo attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam par nepieciešamību nodrošināt aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā.

    Šajos gadījumos advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai, kura nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, samaksu veic Juridiskās palīdzības administrācija atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

    Tādējādi ar lūgumu nodrošināt aizstāvību krimināllietā ir jāvēršas pie procesa virzītāja (http://jpa.gov.lv/aizstavibas-nodrosinasana-kriminalprocesa152).

21. Vai var saņemt juridisko palīdzību pārrobežu lietā?

   Eiropas Savienības Padome 2003.gada 27.janvārī pieņēma direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos (turpmāk – Direktīva). Savukārt no Direktīvas 1.panta 3.punktā noteiktā izriet, ka tā attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot Dāniju.

   Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 14.1 pantu pārrobežu strīds ir strīds, kurā tās puses pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils, kura pieprasa juridisko palīdzību, laikā, kad saņemts attiecīgs iesniegums par juridiskās palīdzības pieprasīšanu, nav tiesas sēdes norises vai tiesas nolēmuma vai publiska akta izpildīšanas valstī. Līdz ar to pastāv divas iespējas:

1)  pārrobežu strīds norisinās Latvijā – šādos gadījumos Juridiskās palīdzības administrācija saņem citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes vai personas, kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda cita Eiropas Savienības dalībvalsts, pārsūtītu attiecīgu iesniegumu pārrobežu strīdā, kuru izskata Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;

2)  pārrobežu strīds norisinās ārpus Latvijas – ja persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir Latvijas Republikā, vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, tā juridiskās palīdzības administrācijā iesniedz attiecīgu iesniegumu (veidlapa pieejama - https://e-justice.europa.eu/content_legal_aid_forms-157-lv.do). Šādos gadījumos Juridiskās palīdzības administrācija septiņu dienu laikā pēc visu tulkojumu saņemšanas kopā ar noformētu juridiskās palīdzības pārsūtīšanas pieprasījuma veidlapu un nepieciešamajiem dokumentiem nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

   Savukārt atbilstoši Valsts nodrošinātās palīdzības likuma 3.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktajam tiesības uz strīdu risināšanu Latvijā ir personai (kas nav Eiropas Savienības pilsoņi), kurai atbilstoši Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām ir tiesības uz Latvijas Republikas nodrošināto juridisko palīdzību.

   Latvijas Republikas pilsoņiem savu tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai citā valstī atbilstoši attiecīgā tiesiskā palīdzības līguma noteikumiem ir tiesības vērsties konkrētās valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) tiesību aizsardzības iestādēs.

   Informāciju par juridiskās palīdzības saņemšanas iespējām un kārtību pārrobežu strīdos var saņemt Eiropas e-tiesiskuma portāla tīmekļa vietnē https://e-justice.europa.eu/content_legal_aid-293-lv.do?c juridiskās palīdzības administrācijas tīmekļa vietnē http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinata-juridiska-palidziba-parrobezu-stridos vai zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.