Kontakti

Pils laukums 4, Rīga, LV-1050

Lai iekļūtu ēkā jānospiež kods11

Bezmaksas informatīvais
tālr: 80001801

E-pasts: jpa@jpa.gov.lv

   

Partneri

 

 

Aktualitātes
2009-03-23

Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai: Vēlme padarīt advokātu par liecinieku izraisa sašutumu

Prokuroru lūgumu tiesai Ventspils mēra Aivara Lemberga advokātu iekļaut liecinieku sarakstā Neatkarīgās aptaujātie kriminālprocesa speciālisti uzskata par absurdu, tiesu praksē nebijušu un nepieļaujamu.

 

A. Lemberga prāvas iepriekšējā tiesas sēdē prokurors Juris Juriss iesniedza divus lūgumus. Vispirms viņš lūdza iepazīties ar A. Lemberga aizstāvja Šveices advokāta Rolfa Hertera tiesai iesniegtajiem dokumentiem. Pēc tam, kad prokurori bija konstatējuši, ka Ventspils mēra aizstāvis un kādas krimināllietā pieminētas kompānijas valdes loceklis ir viena un tā pati persona, J. Juriss lūdza R. Herteru iekļaut uz tiesu aicināmo liecinieku sarakstā, jo viņš varot sniegt informāciju par patiesā labuma guvējiem vairākās kompānijās. Ja šo lūgumu tiesa apmierinās, tad R. Herters šajā tiesas procesā vairs nevarēs būt A. Lemberga aizstāvis.

 

Lai arī prokurors to atklāti nepateica, no lūguma konteksta izriet, ka prokuroru patiesā vēlme ir tiesas izmeklēšanā piespiest advokātu atklāt visus tos noslēpumus, ko viņam uzticējis klients.

 

Neatkarīgās aptaujātie kriminālprocesa lietpratēji apgalvoja, ka šāda situācija tiesas procesā radīta pirmo reizi. Advokātam kriminālprocesā statusu varot mainīt tikai un vienīgi pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Tas nozīmē – ja prokurori uzskatīja, ka advokāts var sniegt vērtīgas liecības, tad viņš liecinieku sarakstā bija jāiekļauj vēl pirms krimināllietas nodošanas tiesai. Speciālisti brīdināja par skandalozām sekām, kādas var iestāties, aizstāvi tiesas laikā padarot par liecinieku. Tādējādi tikšot pārkāpti ne tikai Latvijas likumi, bet arī starptautiskie dokumenti, kuriem Latvijas valsts ir pievienojusies, un tādējādi cietīšot Latvijas kā tiesiskas valsts prestižs.

 

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, juridisko zinātņu doktore Ārija Meikališa, lūgta skaidrot prokurora lūguma likumību, teica: "Advokātu par informāciju, kuru viņš ieguvis, sniedzot jebkāda veida juridisko palīdzību, pratināt un pārvērst par liecinieku nevar. Un punkts. Ja uzrodas pierādījumi, ka advokāts pats ir izdarījis kādu noziedzīgu darbību, tad jau viņam būs cits statuss, bet tas nebūs liecinieka statuss. Otrs jautājums – kādēļ valsts apsūdzībai tieši tagad ievajadzējās advokātu pratināt? Kādēļ tāda vajadzība neradās daudzus gadus ilgajā izmeklēšanas laikā? Savādi, ka pirmstiesas izmeklēšanā gan nekāda vajadzība pēc tā neradās. Viennozīmīgi: advokātu pratināt nevar un liecinieka statuss šādā situācijā viņam nevar būt. Droši uzrakstiet, ka Ā. Meikališa tā uzskata, un, ja kādam nepatīk, ka Ā. Meikališa tā uzskata, tad tā jau ir viņa darīšana."

 

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece zvērināta advokāte Guna Kaminska, lūgta komentēt minēto prokuroru lūgumu, skaidroja: "Manā praksē tas ir pirmais gadījums, un domāju, ka maniem kolēģiem arī. Advokātu nevar pratināt kā liecinieku. Tas ir pilnīgā pretrunā ar advokatūras principiem, ar ANO noteiktajiem advokatūras lomas pamatprincipiem un arī Eiropas normām. Ja advokāts ir sācis darbu ar klientu un pēc tam viņu spiež liecināt par klientu, – tas ir pretrunā ar Kriminālprocesa 122. pantu. Ja šādā veidā no spēles mēģina izslēgt advokātu, tad rodas jautājums – kāpēc? Šāds prokuroru lūgums neatbilst tiesiskas valsts normām. Konfidencialitātes pienākumam nav noilguma. Izņēmums ir vienīgi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma apkarošanas speciālās normas – gan starptautiskās, gan vietējās. Taču arī šīs normas kriminālprocesā tiek attiecinātas uz pirmstiesas izmeklēšanas, nevis uz tiesas stadiju. Tā ir ļoti bīstama tendence, ja tādā veidā tiesas procesa sākumā vai vidū varēs izteikt lūgumu advokātu aicināt kā liecinieku. Eiropas Kopiena ir definējusi, ka tikai tad, ja advokāts ir prokūrists, tad tikai tajā konkrētajā lietā advokāts nesniedz juridisko palīdzību, bet ir prokūrists. Tas ir Eiropas Kopienas Tiesas atzinums."

 

Prokuroru lūgums tiesas laikā advokātu padarīt par liecinieku pārsteidzis arī Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētāju Aivaru Borovkovu: "Godīgi sakot, tādu lietu dzirdu pirmo reizi. Teorētiski var pieļaut situāciju, ka advokāts ir darbojies nevis kā advokāts, bet kā līdzdalībnieks, taču šādā gadījumā kvalifikācijas maiņas jautājums tomēr ir pirmstiesas izmeklēšanas kompetencē."

 

Kriminālprocesa likuma 122. pantā, kur atrunāta advokāta imunitāte, teikts: "Nav atļauts pratināt advokātu par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību jebkādā formā." Savukārt ANO advokātu darbības pamatprincipos teikts: "Valdībām ir jānodrošina, lai advokāti spētu veikt visas profesionālās funkcijas bez iebiedēšanas, kavēšanas, vajāšanas vai prettiesiskas iejaukšanās.

 

Ritums Rozenbergs Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai