Kontakti

Pils laukums 4, Rīga, LV-1050

Lai iekļūtu ēkā jānospiež kods11

Bezmaksas informatīvais
tālr: 80001801

E-pasts: jpa@jpa.gov.lv

   

Partneri

 

 

Aktualitātes
2009-02-17

Latvijas Avīze: Žēluma, morāles un naudas dēļ

Bezmaksas juristi nav brīnumdari, bet profesionālu palīdzību var sniegt

 

Neieinteresēti un pavirši – tāds viedoklis par advokātiem mēdz rasties cilvēkiem, kuri izmantojuši valsts nodrošināto bezmaksas juridisko palīdzību trūcīgajiem. Bet advokāti ievērojuši, ka šīs palīdzības klienti ir "īpaša kategorija", kas neapmierināta ar visu pēc kārtas, nereti nāk ar gadiem novilcinātām lietām un apvainojas, uzzinot, ka advokāts nav burvis, kas uzreiz atrisinās visas problēmas.

 

Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā – šīs Satversmes normas iedzīvināšana praksē bija viens no nolūkiem, kādēļ valsts pirms gandrīz četriem gadiem iedibināja jaunu pakalpojumu: bezmaksas juridisko palīdzību trūcīgajiem. Cilvēki, kuriem nepietiek naudas juristam un kuri savu nabadzību spēj apliecināt dokumentāli, var vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā (JPA), kas par juridisko palīgu tālāk norīko kādu no privātajiem tieslietu speciālistiem, kuriem ar administrāciju noslēgts īpašs līgums. Patlaban tādi ir 133, divi no tiem ir notāri, 11 – advokātu palīgi, 11 – juristi, pārējie – zvērināti advokāti.

 

"Bezmaksas juristu" pieejamība dažādās Latvijas pilsētās ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Jēkabpilī līgumus ar JPA noslēguši četri advokāti. Turpretī Kuldīgā – neviens. Jēkabpils advokāte Rita Skabe, kura iesaistījusies palīdzības sniegšanā, pieļauj, ka atšķirību pamatā lielākoties ir ekonomiski faktori: "Jo zemāka iedzīvotāju maksātspēja, jo advokātiem mazāk naudīgu klientu." Viņa skaidro: Jēkabpilī nav daudz cilvēku, kuri var atļauties samaksāt 25 – 30 latus stundā par advokātu. Tādēļ daudzi cenšas izmantot valsts piedāvāto iespēju. "Advokāti pielāgojas. Lai gan ienesīgi tas, protams, nav," viņa piebilst.

 

Simt cilvēku ik mēnesi

 

"Ja es tādu līgumu parakstītu, būtu tik sliktās domās par sevi, ka vairs pat sveicināties negribētu," tā saka Kuldīgas advokāte Anita Kovaļenko, kura izlēmusi līgumu ar JPA neslēgt. Birokrātija, kuru šī sistēma paredz, viņasprāt, ir tik "aizskaroša, ka apslāpē interesi šādā lietā iesaistīties"."Ja, teiksim, man uzdod pārstāvēt nabadzīgu, vecu tantiņu – cilvēku, kura man pašai žēl –, bet, darbu paveikušai, lai saņemtu to mazo summiņu no valsts, liek aizpildīt tādu lērumu atskaišu, nu tad atvainojiet," saka A. Kovaļenko.

 

Bet Preiļu advokātu Juri Rozentālu, kurš līgumu noslēdzis, "birokrātija sevišķi neuztrauc" un viņam svarīgs koleģialitātes princips. "Preiļu rajonā ir tikai daži advokāti. Kādam šis pienākums jāuzņemas," viņš uzsver, piebilstot, ka "vairāk jau to daru, kad ir brīvs laiks. Ja būtu ļoti daudz darba, droši vien nepiekristu".

 

Savukārt Ludzas un Rēzeknes rajonā strādājošais advokāts Valērijs Petrovskis skaidro: "Jūs droši vien neticēsiet, bet mans galvenais motīvs ir pārliecība, ka arī tiem cilvēkiem, kuriem nav daudz naudas, ir tiesības uz palīdzību. Tādēļ gribu sniegt savu ieguldījumu. Otrkārt, tā ir iespēja nopelnīt. Taču tas tikai otrkārt."

 

Šobrīd valsts nodrošināto bezmaksas palīdzību trūcīgajiem ik mēnesi izmanto vidēji simt cilvēku. Visbiežāk jautājumos, kas saistīti ar laulības šķiršanu, paternitātes noteikšanu un uzturlīdzekļu piedziņu. "Otrajā vietā ir dzīvokļu un komunālo maksājumu lietas, bet trešajā – darba tiesību jautājumi," stāsta JPA administratīvās nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

 

Ne visiem, kas prasa, palīdzību piešķir. Pērn atteikts vairāk nekā simt piecdesmit personām. Daļai tādēļ, ka neietilpuši kategorijā, kas var pretendēt uz palīdzību, citiem tāpēc, ka izrādījies: jautājumi, ar kuriem vērsušies, tomēr izrādījušies risināmi citādi, nekā norīkojot palīgā augsti kvalificētu juristu. "Piemēram, cilvēks ir neapmierināts ar saviem komunālo pakalpojumu rēķiniem. Uzskata, ka kaut kas nav pareizi saskaitīts, un nāk pie mums. Izvērtējuši iesniegumu, iesakām vispirms vērsties pie pakalpojumu sniedzēja, nevis pie advokāta, kas ieteiks rīkoties tieši tāpat," skaidro JPA direktora vietniece, direktora p. i. Irina Ļitvinova.

 

Vai valsts finansēta "haltūra"?

 

"Vai valstij ir izdevīgi maksāt tādiem haltūrētājiem?" vēstuli ar šādu jautājumu "Latvijas Avīze" saņēma no lasītājas Dainas Avotiņas. "Šāds valsts apmaksāts pasākums, protams, ir apsveicams," viņa raksta, "bet, kā jau tas nereti mūsu valstī notiek, labām idejām diemžēl seko slikta realizācija. Pati esmu piedzīvojusi (JPA gan vēsta, ka klients ar šādu vārdu trīsarpus gadu laikā nav iesniedzis sūdzību vai pieteikumu. – T. A.) un dzirdējusi vairākus stāstus par cilvēkiem, kuri ir izmantojuši bezmaksas juridiskās palīdzības sniedzēju pakalpojumus un palikuši ļoti sarūgtināti par pašu procesu. Par to, ka advokāts nav pilnvērtīgi iepazinies ar lietu vai vispār nav ieradies uz tiesas procesu vai konsultāciju laikā bijis paviršs utt." Viņa uzskata, ka trūcīgajiem liela labuma nav: tā kā palīdzības apjoms ir ierobežots, cilvēks spiests iesākto lietu kārtošanu pamest pusratā. Piemēram, valsts apmaksātais advokāts bez maksas sagatavo dokumentus, "taču, lai iegūtu DNS analīžu rezultātus, kas nepieciešami pierādījumiem, tāpat vajag simtiem latu". Valsts to nefinansē, bet "maznodrošinātajiem tādas naudas nav", un lieta apstājas.

 

"Manuprāt, šajā fāzē, kad bezmaksas juridiskā palīdzība pie mums ir vēl kaut kas jauns, būtu jāpēta advokātu, kas piekrīt sniegt šāda veida palīdzību, veikums. Protams, vienmēr būs cilvēki, kas pieņem tikai savu patiesību un nekad ne ar ko nav apmierināti. Bet jābūt taču objektīviem kritērijiem, kas ļautu secināt, vai advokāta rīcība ir ietekmējusi tiesas procesa iznākumu. Un, ja tā, kas ir ietekmējis advokāta rīcību – laika, zināšanu, motivācijas trūkums vai vienaldzība pret cilvēkiem, kuriem mūsu valstī ir maznodrošinātā statuss," raksta D. Avotiņa

 

Sūdzas trīs kategorijās

 

Izrādās, ka JPA advokātu darba kvalitāti kontrolēt īsti nav tiesību. "Tādas sūdzības, kas vieš pamatotas šaubas par zvērinātiem advokātiem vai zvērinātu advokātu palīgiem, dažkārt turpmākai izskatīšanai nosūtām Zvērinātu advokātu padomei," skaidro I. Ļitvinova. Esot bijuši arī gadījumi, kad neapmierinātiem klientiem palīdzības apjoms palielināts, ļaujot saņemt palīdzību no jauna pie cita advokāta. "Taču katrā gadījumā jāizvērtē sūdzības pamatotība. Vairākums tomēr līdz šim izrādījušās nepamatotas."

 

Pirmkārt, esot cilvēki, kuriem "pietrūkst izpratnes par to, ko nozīmē valsts nodrošinātā palīdzība. Dažkārt kādam liekas, ka ar trim stundām nav pietiekami: kāpēc advokāts nevarētu strādāt trīs dienas? Taču tādā apjomā juridisko palīdzību valsts neapmaksā," skaidro I. Ļitvinova. Otra sūdzību kategorija: "Palīdzības saņēmēja subjektīvais viedoklis nesakrīt ar profesionāļa vērtējumu. Piemēram, cilvēks nolēmis celt prasību tiesā par zaudējumu atlīdzību un vēlas pieprasīt miljons latu no kaimiņa. Taču ar to ir stipri par maz – lai ko panāktu, vajadzīgi arī pierādījumi. Tādēļ advokāts prasības celšanai pieprasa pamatojumu, kas var apliecināt nodarīto zaudējumu. Persona, nespēdama pierādījumus savākt, nospriež, ka advokāts nespēj sagatavot prasības pieteikumu un nevēlas palīdzēt, un nāk sūdzēties."

 

Trešā sūdzību grupa ir krimināllietas un civillietas, kas jau pēc būtības ir iztiesātas pirms daudziem gadiem, bet persona vēlas atjaunot tiesvedību, taču tādu iespēju neparedz likums.

 

Likmes nepalielina

 

Vieni no aktīvākajiem JPA klientiem līdz šim bijuši arī denacionalizēto namu īrnieki, kuru organizācijas jau agrāk kritizējušas šīs bezmaksas palīdzības kvalitāti, jo "šie advokāti strādā tikai formāli". Tā apgalvo denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības "Ausma" valdes loceklis Klementijs Rancāns. Viņš domā, ka juridiskās palīdzības modelis ir aplams pašos pamatos: "Valstij vajadzētu uzticēt šo darbu praktizējošiem juristiem, maksāt par to algu un pieprasīt atbildību, nevis dotēt advokātus, kuri nav ieinteresēti strādāt." Lai gan šāda palīdzības veidošanas shēma, dibinot šo pakalpojumu, sākumā tiešām tikusi apspriesta, I. Ļitvinova norāda: "Nedomāju, ka valsts sektors varētu izdarīt labāk. Vai mums ir pamats apgalvot, ka ierēdņi strādātu labāk par advokātiem? Taču pamatotas ir sūdzības par zemām atlīdzībām, kas neveicina kvalitāti."

 

Par niecīgo samaksu advokāti sūkstījušies jau kopš bezmaksas palīdzības iedibināšanas. Pašlaik, piemēram, par stundas konsultāciju civillietās un administratīvajās lietās advokāts no valsts saņem septiņus latus; par prasības pieteikuma sastādīšanu – 10 latus, par pārstāvību tiesas sēdē – 10 latu stundā utt. "Neraugoties uz vispārējo inflācijas kāpumu, takses tā arī nav mainījušās jau kopš 2006. gada," saka R. Skabe.

 

Pērn veiktajā JPA pasūtītajā pētījumā par juridisko pakalpojumu tirgus cenām samaksas nepietiekamība konstatēta arī "oficiāli". Pēc pētnieku datiem, par jau minētajiem trim pakalpojumu veidiem – konsultācijām, pieteikuma sastādīšanu, pārstāvību tiesā, par ko valsts maksā attiecīgi septiņus un 10 latus, – brīvajā tirgū lielākā daļa advokātu nopelna, mazākais, 25 latus: tātad divas un trīs reizes vairāk. Augsta līmeņa advokāti pat vairākus desmitus reižu vairāk.

 

Lai atlīdzību tuvinātu tirgus cenām, valdība pērn decembrī apstiprināja jaunus noteikumus, paredzot ievērojamu likmju palielināšanu. Piemēram, par konsultāciju 13,50 lati stundā, par pārstāvību tiesā – 20 lati stundā, par iepazīšanos ar vienu civillietas vai administratīvās lietas materiālu sējumu – 13,50 lati. Sākumā bija cerēts, ka šīs likmes stāsies spēkā no 2009. gada 1. janvāra, tomēr valdība nolēma, ka paaugstinājums būs "pakāpenisks" – minētajos apmēros atlīdzība tikai no 2011. gada, par ko advokāti ir vīlušies.

 

***

 

BEZMAKSAS JURIDISKĀ PALĪDZĪBA

 

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību administratīvajās lietās, civillietās un krimināllietās var saņemt:

 

personas ar trūcīgā vai maznodrošinātā statusu,

 

cilvēki, kas atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā,

 

personas, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu un kurām nepieder īpašumi, no kuriem gūt papildu ienākumus.

 

Palīdzības apjoms ir ierobežots: vienai personai pienākas līdz piecām konsultāciju stundām, līdz trim jurista sagatavotiem procesuāliem dokumentiem un pārstāvība tiesā ne vairāk kā četrdesmit stundu.

 

Pērn juridiskās palīdzības nodrošināšana trūcīgajiem civillietās valstij izmaksājusi nedaudz vairāk par 36 tūkstošiem latu, bet administratīvajās lietās – ap diviem tūkstošiem latu.

 

Daudz vairāk līdzekļu tiek izlietoti bezmaksas palīdzībai, kas tiek sniegta aizstāvībai krimināllietās – advokātu darba apmaksai, kad aizdomās turētais vai apsūdzētais pieprasa sev valsts advokātu, un to norīko Zvērinātu advokātu padome pēc dežūras principa. Pagājušajā gadā par advokātiem šādi izmaksāts pusmiljons latu.

 

***

 

Atsauksmes

 

Klienti par advokātiem un palīdzības kvalitāti

 

Pilnīgi apmierināti ir 37% Juridiskās palīdzības administrācijas klientu, 23% ir vairāk apmierināti nekā neapmierināti, 14% jūtas drīzāk neapmierināti nekā apmierināti, bet 17% atzinušies, ka jūtas "pilnībā neapmierināti". Tie, kuriem palīdzības kvalitāte šķitusi laba, kā pozitīvos aspektus minējuši labi sagatavotos dokumentus, uzvaru tiesā un iespēju saņemt profesionālu palīdzību.

 

Advokāti par klientiem

 

"Tās visas ir samudžinātas un ievilkušās vai novilcinātas lietas. Viņiem varbūt nav bijis naudas, varbūt termiņā nav izdarījuši kādas lietas. Tā viņš iepinas, un viss."

 

"Te ir nākuši tādi, kuri kaut ko ieņēmuši galvā un par katru cenu grib panākt, neskatoties uz to, kādi ir juridiskie pamatojumi."

 

"...par visām iestādēm viņi saka, ka tās nepareizi rīkojas, strīdas faktiski ar visiem. Nu, lūk, (rāda biezu mapi): sūdzība, sūdzība, sūdzība. Viņi izstudē savas tiesības, aiziet uz Juridiskās palīdzības administrāciju, tur raksta, raksta. Dežūrējošie sūdzētāji."

 

Avots: SIA "Socioloģisko pētījumu institūts" pētījums par Juridiskās palīdzības administrācijas darbu

 

Toms Ancītis Latvijas Avīze