Kontakti

Pils laukums 4, Rīga, LV-1050

Lai iekļūtu ēkā jānospiež kods11

Bezmaksas informatīvais
tālr: 80001801

E-pasts: jpa@jpa.gov.lv

   

Partneri

 

 

Aktualitātes
2009-01-06

Jurista Vārds: Advokāta profesija neietilpst uzņēmējdarbībā

ILZE KRASTINA,

 

zvērināta advokāte,

 

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas

 

Ētikas komisijas priekšsēdētāja

 

Nesen "Jurista Vārdā" Mg. iur. Agnese Rudzinska plašāk skāra tēmu par līdzdalības honorāru un tā piemē-rojamību Latvijā. Minētās publikācijas pamudināta, vēlos paust savu viedokli par to, kāpēc advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir vērtējams augstāk par lieliem honorāriem.

 

Uzticība un personiskais godīgums ir mēraukla samērīgam honorāram par advokāta zināšanu un darba ieguldījumu klienta uzticētajā lietā, jo advokāta profesionālajā godīgumā "slēpjas" arī godīga advokātu attieksme pret samērīga honorāra noteikšanu.

 

Atbilstoši Advokatūras likuma 107. pantam zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana. Raugoties arī no ētiskā viedokļa, advokāts nedrīkst aizmirst, ka nevis samaksa par viņa darbu, bet gan viņa klienta intereses un taisnīgas tiesas spriešanas nepieciešamība ir primāras (Latvijas Advokātu ētikas kodeksa 6.1. punkts). Tas, vai ir pieļaujama pactum de quota litis (honorāra paaugstināšana lietas uzvaras gadījumā) principa piemērošana Latvijas advokatūras praksē pēc pašreizējās likumdošanas un ētikas kanoniem, ir jautājums, uz kuru atbildes un prakse ir ļoti dažāda. Savukārt šajā rakstā vēlos paust savu viedokli

 

saistībā ar publikāciju "Jurista Vārdā" par šo jautājumu, konkrēti - Mg. iur. A. Rudzinskas rakstu "Par līdzdalības honorāru un tā piemēroja-mību Latvijā" ("JV" Nr. 40 un Nr. 41, 2008).

 

Visupirms vēlos izteikt atzinību autorei par ieguldīto darbu minētā jautājuma izpētē citās valstīs un labo argumentāciju sava viedokļa pamatošanā. Tomēr vienlaikus vēlos arī izteikt savas atsevišķās domas par minēto līdzdalības honorāra principu no tā negatīvās puses un no Latvijas Republikas zvērināta advokāta profesionālās ētikas puses, kā arī mēģināšu atbildēt uz šādiem jautājumiem:

 

1) Kā izprast Eiropas Savienības advokātu Ētikas kodeksa 3.3. punktā noteikto aizliegumu slēgt pactum de quota litis un vai ar to jāsaprot arī aizliegums saņemt papildu honorāru par veiksmīgu lietas iznākumu?

 

2) Kā izprast principu pactum de quota litis honorāru noteikšanā, raugoties no advokātu profesionālās ētikas skatupunkta?

 

Tā kā šis princips mūsu advokātu praksē ir samērā jauns un dažādās valstīs to interpretē atšķirīgi, skaidrojums būs diezgan izvērsts.

 

Tātad, izmantojot Cicerona ieviesto terminoloģiju, cilvēku aktivitātes visbiežāk tiek iedalītas divās grupās: roku darbs (operae iliberales) un tā saukto balto apkaklīšu darbs (operae liberales). Aplūkojot aktivitātes, no kurām sastāv operae liberales, sīkāk iedalītas tās aktivitātes, kuras var apzīmēt kā "atkarīgās" (persona, kas veic darbu, ir pakļauta tam, kas maksā un dod rīkojumus) vai "brīvās" (palīdzība tiek sniegta bez atkarības) profesijas.

 

Šī brīvība ir brīvo profesiju mērķis, kuru raksturo aicinājums kalpot sabiedrībai, un par tādu nepārstāj būt tikai tāpēc, ka šī profesija kalpo arī līdzekļu iegūšanai. Misija kalpot sabiedrībai, piešķirot brīvo profesiju praktizētājiem tādas priekšrocības kā neatkarību, profesionālos noslēpumus u. tml., kas tiek attaisnots ar viņu īpašo lomu sabiedrībā.

 

Atsaucoties uz Brīvo profesiju Eiropas sekretariāta (SEPLIS) piedāvāto definīciju, brīvā profesija tiek raksturota ar kompetenci, sabiedrības interesēm, individuālu juridiskās palīdzības nodrošināšanu, uzticamību, neatkarību un profesionālo ētiku.

 

Atlīdzība ir pazīstama ar terminu "honorārs". Šis apzīmējums ir aizgūts no latīņu valodas, kas vēsturiski nozīmēja pateicību, atzinību un cieņu par sniegtajiem pakalpojumiem. Šeit būtu vietā piesaukt arī Advokatūras likuma 107. pantu, kurā noteikts: "Zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana." Arī Zvērinātu advokātu ētikas kodeksa 6. 1. punkta pirmajā daļā noteikts, ka "advokāts nekad nedrīkst aizmirst, ka nevis samaksa par viņa darbu, bet gan viņa klienta intereses un taisnīgas tiesas spriešanas nepieciešamība ir primāras".

 

Šodien gan jāpiekrīt, ka advokātu profesijā pastāv komerciālisma uzplūdi pār profesionālismu. Vērojama tendence organizēt advokātu darbu kā uzņēmējdarbību. Tas ir pilnīgi nepieņemami, jo tādējādi zūd advokatūras un advokātu profesionālās darbības pamatjēga. Tāpat mēs zaudētu savu neatkarību, un vienīgais kritērijs advokātu darbam būtu peļņa, nevis savstarpēja klienta un advokāta uzticība, personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums. Mūsu darbā jābūt savstarpējai uzticībai. Advokatūras likuma 117. pantā ir noteikts, ka zvērināts advokāts praktizē tieši un personīgi. Vienīgi tas var garantēt savstarpējo uzticību.

 

Nevienam juristam nav aizliegts dibināt savu uzņēmējsabiedrību, kas sniedz juridiskos pakalpojumus, un no tā gūt sev vēlamo peļņu, bet juridisko palīdzību tiesu lietās mūsu valstī likumīgi var sniegt tikai juristu profesionālās korporācijas biedri, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērinātie advokāti, kuri devuši zvērestu Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājam un kuri atzīti par piederīgiem tiesu sistēmai un ar savu līdzdalību nodrošina taisnīgu tiesas procesu mūsu tiesu sistēmā.

 

A. Rudzinskas piedāvātais anglo-amerikāņu tiesu sistēmas modelis līdzdalības honorāra ieviešanā mums nebūtu pieņemams, jo ASV un Liel-

 

britānijā ir cita tiesu sistēma un tiesu politika, citas advokatūras tradīcijas. Piemēram, Lielbritānijā ir daļa advokātu, kuri sniedz juridisko palīdzību, piedaloties tiesā, bet daļa gluži pretēji - nepiedaloties tiesā.

 

Lai komerciālismu kaut zināmā mērā ierobežotu, vajadzētu ievērot ne tikai atlīdzības apmēru, bet arī vienošanās veidu, kāds pastāv starp advo-

 

atlīdzību, kas atkarīga no lietas rezultāta, atspoguļo "kopējo pozīciju visās dalībvalstīs, ka nenoregulēta vienošanās ir pretēja pienācīgai tiesvedības administrēšanai, jo tā stimulē spekulatīvus tiesāšanās procesus."

 

Jebkuras advokātu darbības, ja tās tiek veiktas dalībvalstu teritorijā, ir pakļautas vietējai likumdošanai, bet, ja veicamais darbs iziet ārpus konkrētas

 

kātu un klientu attiecībā par atlīdzības samaksu. Starptautiskajā praksē nereti veidojas kontakti starp ārvalstu advokātiem vai ārvalstu klientiem, un vairumā tas ir saistīts ar iepazīšanos ar noteikumiem, kas regulē ārvalstu advokātu atlīdzības noteikšanu. Šo noteikumu nezināšana acīmredzami ļauj ārvalstu advokātiem izvairīties no grūtībām īpaši attiecībā uz to apjomu, kādā advokāti var vienoties par atlīdzību atkarībā no lietas rezultāta vai atlīdzības, kas ir atkarīga no kādiem nosacījumiem.

 

Pactum de quota Utis (neregulēta vienošanās vai līdzdalības honorārs, veiksmes honorārs vai procentuāla apmaksa par advokāta darbu prasības apmierināšanas gadījumā) princips tīrā veidā tiek uzskatīts par nevajadzīgu iedrošinājumu pārāk dedzīgam un spekulatīvam tiesāšanās procesam. Manuprāt, arī zaudējušās puses klients tiek pasargāts no iespējamiem zaudējumiem honorāra piedziņas gadījumā par labu uzvarētājam. Katrā civillietā viena puse ir zaudētāja, un viņu parasti pārstāv advokāts.

 

Eiropas Savienības advokatūru un advokātu asociāciju kodeksā (EAAP Kodekss) ir noteikts, ka ir aizliegta "vienošanās starp advokātu un klientu, kas ir noslēgta pirms lietas, kurā klients ir kāda no pusēm, noslēguma, kā rezultātā klients apņemas samaksāt advokātam kādu daļu no rezultāta neatkarīgi no tā, vai šis rezultāts izpaužas naudas summā vai kādā citā labumā, kādu saņem klients pēc šī lietas noslēguma".

 

Savukārt EAAP Kodeksa izskaidrojošā memoranda 3.3. punkts noteic, ka Kodeksa pozīcija jautājumā par

 

valsts robežām, kā noteikts EAAP Kodeksa 1.5. punktā, šie advokāti ir pakļauti Kodeksa noteikumiem. Minētais punkts noteic, ka ar darbību, kas iziet ārpus valsts robežām, jāsaprot: 1) visi profesionālie kontakti ar citas dalībvalsts advokātu; 2) dalībvalsts advokāta profesionāla darbība citā dalībvalstī neatkarīgi no tā, vai advokāts fiziski atrodas attiecīgajā dalībvalstī. Tas, protams, attiecas kā uz atlīdzību, tā arī uz jebkuru citu darbības aspektu. Eiropas Savienības advokāta profesijas viens no pamatprincipiem ir godīga izturēšanās pret klientu saistībā ar darba samaksu.

 

Pamatojoties uz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2004. gada 20. janvāra lēmumu Nr. 7, mūsu kolēģija ir iestājusies Eiropas Savienības advokatūru un juristu biedrību padomē - CCBE un pieņēmusi par saistošu CCBE Ētikas kodeksu, kura pamatprincipi ir tie paši, kas ietverti Eiropas Savienības Advokātu ētikas kodeksā un tādējādi ir saistoši arī mums.

 

Secinājums: ievērojot Eiropas Savienības Advokātu ētikas kodeksa 3.3. punktu, Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksa 1.1. punktu, 2.7. punktu un 6.1. punktu, nav pieļaujama neregulēta vienošanās par iespējamo darba samaksu advokātam atkarībā no lietas rezultāta ne naudā, ne kāda cita labuma veidā.

 

Aizliegumu varētu atcelt vai grozīt, ja normatīvajos aktos tiks pārskatīts līdzdalības honorāra regulējums un nodibināts vienošanās kontroles mehānisms, kas aizsargātu klientu intereses un tiesības uz samērīgu advokātu honorāru apmaksu.

 

Jurista Vārds