Kontakti

Pils laukums 4, Rīga, LV-1050

Lai iekļūtu ēkā jānospiež kods11

Bezmaksas informatīvais
tālr: 80001801

E-pasts: jpa@jpa.gov.lv

   

Partneri

 

 

Aktualitātes
2009-06-02

Diena (Karjeras Diena): Diploms nav greznumam

Reālajā darba vidē jaunajiem juristiem jāatvadās no daudzām ilūzijām

 

Juridiskā izglītība Latvijā ir pietiekami augstā līmenī, atzīst Dienas aptaujātie eksperti, tomēr arī norāda, ka īstā skola jurista profesijā sākas reālajā darba vidē.

 

Veiksmes ķīla — pats

 

Jauno juristu stiprā puse ir teorija, arī starptautisko tiesību zināšanas, plašs redzesloks, labas svešvalodu un tehnoloģiju prasmes. Kā, tiekoties ar potenciālajiem praktikantiem, secinājusi juridiskā biroja Sorainen partnere Eva Berlaus-Gulbe, tiesību zinātņu studenti ir arvien mērķtiecīgāki un ar nopietnāku attieksmi pret savas karjeras attīstību. Līdzīgi kā citās jomās, arī šajā nozarē veiksmes ķīla ir paša studenta centība, turklāt jābūt gatavam intensīvi mācīties arī pēc augstskolas absolvēšanas, uzsver eksperti. "Tiem, kuri ir darbīgi, ar ambīcijām un iesaistās dažādās aktivitātēs, novēlu to turpināt, bet tiem, kuru nostāja ir "ka tik diploms",— nopietni pārdomāt. Jurista diploms nav greznuma spalvas, bet arī atbildība," norāda Latvijas Juristu biedrības (LJB) ģenerālsekretāre Silvija Līce.

 

Vai juristu Latvijā jau nav par daudz? LJB valdes loceklis Tālavs Jundzis skaidro — ja ir vēlme veidot karjeru tieši kā juristam, jārēķinās, ka darba tirgū vietu atradīs spēcīgākie, tomēr šī ir arī viena no retajām profesijām, kurā apgūtais izmantojams ļoti plaši un citās nozarēs.

 

Jurisprudence ir diezgan smaga joma, un daudziem jaunajiem speciālistiem nereti nākas sevi lauzt, atbrīvoties no ilūzijām, varbūt pat pārdomāt profesijas izvēli. Jāviļas tiem, kas cerējuši uz lielu peļņu, vieglāku darbu un lielāku brīvību reglamentētajās tiesību jomas profesijās. Valsts pārvaldē strādājot, biežākā "aplaušanās" saistās ar iekļaušanos birokrātijas sistēmā. Arī advokāta darbs pretēji daudzu priekšstatam ir sūrs, lielākoties saistīts ar negācijām, kā arī prasa atteikšanos no dabiska naivuma — jābūt gatavam, ka tevi maldinās, raksturo Guna Kaminska, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece.

 

Eksperti ir vienisprātis, ka no augstskolām iznākušajiem studentiem pietrūkst praktiskās sagatavotības, bet atzīst, ka arī prakse ne vienmēr spēj sniegt vajadzīgās iemaņas, jo tiesību jomā ir daudz lietu, pie kurām iesācēju nemaz nedrīkst laist. Kā norāda Latvijas Notāru padomes izpilddirektore Vija Piziča, jaunajiem speciālistiem pietrūkst saskarsmes iemaņu, mākas taisnīgumu vērtēt augstāk par izdevīgumu, izpratnes par morāli un ētiku. Par šiem jautājumiem gan jādomā ne tikai jaunajiem, bet ikvienam juristam.

 

Nekļūdīties ar diplomu

 

Izvēloties šo profesiju, jāpievērš īpaša uzmanība augstskolas piedāvātajai kvalifikācijai. Lai sekmīgi praktizētu un varētu pretendēt uz zvērināta advokāta vai notāra, tiesneša, prokurora amatu, nepieciešama tieši jurista kvalifikācija (tā iegūstama maģistrantūrā, bakalauros var kļūt tikai par juriskonsultu). Šī iemesla dēļ daži eksperti negatīvi vērtē t.s. 3+2 sistēmu, kas daudziem rada kļūdainu priekšstatu par iegūstamo kvalifikāciju atšķirībām. "Šobrīd bakalaurs ir tāds pusjurists. Trijos gados nav iespējams izprast jurisprudences pamatus un tiesību teoriju tā, lai saprastu un izvērtētu nākotnes izredzes un plānus," saka S.Līce.

 

Darba devēju acīs pieredzējušu kandidātu pabeigtajai augstskolai bieži vien ir sekundāra nozīme, norāda kompānijas WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks. Izšķirošais ir stāžs un prasmes. Bet, vērtējot iesācējus, zināmi priekšstati par izglītības iestādēm var nostrādāt, lai gan katra jaunieša zināšanas ir individuāla lieta. Juridiskās palīdzības administrācijas Juridiskās palīdzības nodrošinājuma nodaļas vadītāja Indra Markova uzsver, ka ikviens darba devējs ir ar savu specifiku, tāpēc arī favorīti katram citi. Viņasprāt, valsts augstskolās prasības pret kvalitāti un atdevi ir augstākas, bet arī privātās neatpaliek. No Policijas akadēmijas nāk lieliski prokurori, no Turības — labi juristi ar ekonomisku ievirzi, LU vairāk uzmanības pievērš tiesību teorijai un administratīvajām tiesībām, tāpēc sagatavo valsts pārvaldei piemērotākus speciālistus. LU spēcīgo tradīciju un pasniedzēju dēļ nozarē tiek vērtēta kā viena no labākajām, augstu kotējas arī Rīgas Juridiskā augstskola.

 

Visās augstskolās gan joprojām dominē orientācija uz teoriju, atzīst eksperti. Praksei būtu jābūt biežāk, vieslektoru praktiķu skaitam — lielākam, un studiju programmai jāspēj saturiski mainīties atbilstoši aktualitātēm likumdošanā. Salīdzinot ar ārvalstu augstskolām, Latvijā studiju intensitāte ir samērā zema, turklāt pietrūkst dziļāka ieskata biznesa tiesību jomā, jāpilnveido arī studiju kursi, kas saistās ar morāli un ētiku, retoriku, juridiskās valodas izmantošanu. Pēc S.Līces domām, vērtīgi būtu pārskatīt jurisprudences studentu novērtēšanas metodes (efektīvāki ir mutiskie eksāmeni) un attīstīt izglītību specifiskās tiesību jomās, piemēram, medicīnas tiesībās. Savukārt topošajiem studentiem jāvērtē studiju satura daudzpusīgums un pasniedzēji, kuriem tiesību jomā ir sevišķa nozīme.

 

Diāna Kārkliņa Diena (Karjeras Diena)