Kontakti

Pils laukums 4, Rīga, LV-1050

Lai iekļūtu ēkā jānospiež kods11

Bezmaksas informatīvais
tālr: 80001801

E-pasts: jpa@jpa.gov.lv

   

Partneri

 


Ētikas kodekss

 Juridiskās palīdzības administrācijas
Ētikas kodekss

Izdots saskaņā ar
Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72.panta pirmās daļas 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Iekšējie noteikumi (turpmāk – Ētikas kodekss) nosaka Juridiskās palīdzības administrācijas (turpmāk – administrācija) profesionālās ētikas pamatprincipus, administrācijas ierēdņu un darbinieku (turpmāk – nodarbinātie) tiesības, pienākumus un atbildību, uzvedības pamatprincipus saskarsmē ar lobētājiem, Ētikas kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanu un Ētikas kodeksa izpildi.

2. Ētikas kodeksa mērķis ir veicināt administrācijā nodarbināto godprātīgu, atbildīgu un likumīgu darbību sabiedrības interesēs un vairot sabiedrības uzticību administrācijai.

 

II. Administrācijā nodarbināto

profesionālās ētikas pamatprincipi

 

3. Administrācijā nodarbinātie, pildot amata pienākumus, kā arī ikdienā, ievēro šādus profesionālās ētikas pamatprincipus:

3.1. tiesiskums un likumība:

3.1.1. nodarbinātie pilda amata pienākumus un izmanto viņiem piešķirtās tiesības tikai saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

3.1.2. nodarbinātais, gan pildot amata pienākumus, gan arī personīgajā dzīvē cenšas būt paraugs visiem iedzīvotājiem normatīvo aktu prasību ievērošanā;

3.2. objektivitāte un godīgums:

3.2.1. nodarbinātie pilda savus pienākumus objektīvi un taisnīgi, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā, neizrādot īpašu labvēlību vai privilēģijas kādai personai;

3.2.2. nodarbinātie savu darbu veic un lēmumus pieņem neatkarīgi no piederības politiskajām partijām, sabiedriskajām kustībām vai organizācijām;

3.2.3. izskatot jautājumus un pieņemot lēmumus, nodarbinātie ņem vērā tikai objektīvi pārbaudītu informāciju. Nodarbinātie profesionālās darbības rezultātā pieņem lēmumu, pamatojoties uz iegūtajiem faktiem un pierādījumiem;

3.2.4. nodarbinātie veic savus pienākumus, ievērojot administrācijas un visas sabiedrības intereses;

3.3. profesionālā kompetence:

3.3.1. nodarbinātie veic savus pienākumus atbilstoši amata aprakstam vai darba līguma nosacījumiem un normatīvajiem aktiem, profesionāli (profesionalitāte ir saistīta ar izvēlēto profesiju un tai raksturīgiem uzdevumiem, kur izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītās iegūtās zināšanas un nostiprinātās prasmes), ar atbildības sajūtu, precīzi un godīgi, izmantojot labāko pieredzi un praksi;

3.3.2. nodarbinātie paplašina un padziļina savas profesionālās zināšanas, apgūstot nepieciešamās iemaņas un prasmes, lai savus pienākumus veiktu pienācīgi un lietpratīgi;

3.3.3. nodarbinātie sadarbojas ar citiem kolēģiem, sniedzot vai saņemot nepieciešamo palīdzību uzdevuma veikšanai;

3.4. atklātība un lojalitāte:

3.4.1. nodarbinātie savā darbībā un izteikumos ir lojāli pret administrāciju, saskarsmē ar sabiedrību rūpējas par administrācijas reputāciju un prestižu;

3.4.2. ar profesionālo darbību saistītajos publiskajos izteikumos nodarbinātie pauž administrācijas viedokli saskaņā ar administrācijas iekšējiem noteikumiem darba kārtības jomā. Lietišķajos kontaktos ar sabiedrību un masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem sniedzamo informāciju nodarbinātie saskaņo ar administrācijas vadību;

3.4.3. saskarsmē ar citām personām nodarbinātie izturas ar cieņu, respektējot profesionālās prasības un likumiskās intereses;

 3.4.4. nodarbinātie profesionālās darbības rezultātā saņemto informāciju neatklāj citiem, ievērojot konfidencialitāti (izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus) un neizmanto to personiskās interesēs;

3.5. godprātība un taisnprātība:

3.5.1. nodarbinātie amata pienākumus pilda godprātīgi, neizmantojot amata stāvokļa priekšrocības personīgā labuma gūšanai sev vai citai personai;

3.5.2. nodarbinātie rūpējas par darbu uzsākušajiem jaunajiem kolēģiem, viņu iesaistīšanu administrācijas kolektīvā, daloties ar tiem savās profesionālajās zināšanās, pieredzē un praksē;
3.5.3. nodarbinātie nepieļauj kolēģu un citu personu pazemošanu, publisku kritiku, cinisku attieksmi, nomelnošanu;

3.5.4. nodarbinātie ir paškritiski, atzīst un labo pieļautās kļūdas, cenšas nepieļaut ļaunprātīgu savu kolēģu vai citu personu zināšanu trūkuma un kļūdu izmantošanu;

3.5.5. nodarbinātie uz kļūdām darba procesā norāda personīgi;

3.5.6. nodarbinātie izvairās no augstprātības un autoritāra vadības stila attiecībā pret pārējiem kolēģiem;

3.5.7. nodarbinātie ar cieņu uzklausa citu kolēģu viedokli, bet viedokļu nesakritības gadījumos sniedz objektīvus un korektus argumentus;

3.5.8. nodarbinātie apzinās, ka katra atsevišķa nodarbinātā uzvedība un rīcība veido administrācijas kopējo tēlu sabiedrībā;

3.5.9. nodarbinātie atvainojas par neētisku rīcību.

 

III. Nodarbināto tiesības, pienākumi un atbildība

4. Nodarbinātajiem ir tiesības:

4.1.atbilstoši savai kompetencei, pieņemot lēmumus, brīvi izteikt un argumentēti aizstāvēt savu viedokli;

4.2. saņemt darba pienākumu un uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju;

4.3. uz privātās dzīves neaizskaramību;

4.4. atteikties izpildīt administrācijas vadības un nodaļu vadītāju dotos uzdevumus, ja tie ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem vai Ētikas kodeksu;

4.5. saņemt adekvātu padarītā darba novērtējumu un cieņpilnu attieksmi.

5. Nodarbinātajiem ir pienākums:

5.1. ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas kā darba laikā, tā arī ārpus tā, izvēlēties tādu uzvedības stilu, lai neradītu šaubas par objektīvu un godīgu profesionālo pienākumu veikšanu;

5.2. izvairīties no konfliktiem administrācijā un ārpus tās;

5.3. atzīt neētisku rīcību vai nekorektu polemiku;

5.4.  atzīt un labot savas kļūdas;

5.5. informēt kolēģus par profesionāli aktuāliem jautājumiem un dalīties pieredzē, kas varētu būt noderīga arī citiem nodarbinātajiem;

5.6. ievērot darba videi piemērotu korektu uzvedību, ģērbšanās kultūru atbilstoši lietišķajai etiķetei, kas veicinātu sabiedrības uzticēšanos administrācijai;

5.7. izvairīties no situācijām, kurās varētu rasties interešu konflikts vai korupcijai labvēlīgi apstākļi.

5.8. savstarpējā komunikācijā un attiecībā pret apmeklētājiem, ievērot cieņpilnu attieksmi, respektējot katra viedokli. Nepieļaut diskriminējošu rīcību attiecībā pret citādu tautību, dzimumu, vecumu, atšķirīgām fiziskajām spējām, seksuālo orientāciju, politisko, filozofisko vai reliģisko pārliecību. Nodarbinātais ir uzmanīgs klausītājs un runātājs. Viņš rūpīgi pārdomā savus izteikumus, nelieto vārdus, žestus un mīmiku, kas neatbilst lietišķai komunikācijai vai arī var aizskart citu personu cieņu;

5.9. veicot saziņu darba jautājumos, tostarp, saistībā ar elektroniskā pasta vēstulēm un telefona zvaniem būt pēc iespējas izpalīdzīgākiem, atbildēt uz jautājumiem izsmeļoši un precīzi. Ja darbinieks konkrētajā jautājumā nav kompetents, viņš informē personu, kura ir uzdevusi attiecīgu jautājumu, par iespējām sazināties ar kompetentu darbinieku.

6. Nodarbināto atbildība:

6.1. nodarbinātie ir atbildīgi par nekorektas informācijas izpaušanu, kas grauj vai pasliktina administrācijas tēlu sabiedrībā;

6.2. katrs nodarbinātais ir atbildīgs par Ētikas kodeksā noteikto normu ievērošanu.

 

IV. Administrācijā nodarbināto uzvedības pamatprincipi saskarsmē ar lobētājiem

 

7. Saskarsmē ar personām, kuras, savu vai citu interešu vadītas, apzināti un sistemātiski komunicē ar administrācijā nodarbinātajiem nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanu normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī iepirkumu veikšanā administrācijas vajadzībām, tas ir, veic lobēšanu, nodarbinātajam ir pienākums:

7.1. informēt augstākstāvošu amatpersonu par notikušajām vai paredzētajām sarunām un konsultācijām ar lobētāju saistībā ar tādu jautājumu, par ko nodarbinātais ir atbildīgs sagatavot vai pieņemt lēmumu;

7.2. nodrošināt, ka visiem lobētājiem, kuri ir ieinteresēti konkrētā jautājuma izlemšanā, ir dotas vienlīdzīgas iespējas tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem un saņemt nepieciešamo informāciju;

7.3. neizmantot sava amata priekšrocības un personiskos kontaktus, lai kādam no lobētājiem nodrošinātu piekļuvi augstākstāvošām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par lobētāja interesēs esošo lēmumu pieņemšanu;

7.4. pieņemot vai gatavojot lēmumu, ņemt vērā visas sabiedrības intereses, ne tikai tās, kuras aizstāv lobētājs.

 

V. Ētikas kodeksa normu pārkāpumu izskatīšana

8. Ētikas kodeksā noteikto profesionālo ētikas pamatprincipu, kā arī uzvedības normu pārkāpumus, ja radušos problēmu nav iespējams objektīvi atrisināt, izskata  Ētikas komisija.

9. Ētikas komisijas uzdevumi:

9.1. izskatīt un novērtēt iesniegtās sūdzības vai iesniegumus par administrācijā nodarbināto rīcību;

9.2. sniegt atzinumu administrācijas direktoram par konkrētas Ētikas kodeksa uzvedības normas pārkāpuma faktu.

10. Ētikas komisijas sastāvu apstiprina administrācijas direktors ar rīkojumu. Ētikas komisijas sastāvā iekļauj trīs administrācijā nodarbinātos, kuru profesionālā darbība izpelnījusies vispārēju administrācijas nodarbināto cieņu. Ētikas komisijas priekšsēdētāju ar balsu vairākumu ievēl no direktora rīkojumā minēto personu vidus.

11. Ētikas komisijas sēdi sasauc komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc sūdzības vai iesnieguma saņemšanas, informējot par to pārējos Ētikas komisijas locekļus personīgi vai nosūtot paziņojumu elektroniski ne vēlāk kā divas darbdienas pirms sēdes.

12. Ētikas komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās visi Ētikas komisijas locekļi. Ētikas komisijas sēdi vada komisijas priekšsēdētājs. Sēdes norise ir slēgta. Tajā piedalās tikai Ētikas komisijas locekļi.

13. Ētikas komisija nepieciešamības gadījumā uzaicina uz sēdi nodarbināto, kurš iesniedzis sūdzību vai iesniegumu, un nodarbināto, par kuru iesniegta sūdzība vai iesniegums.

14. Nodarbinātajam, kurš iesniedzis sūdzību vai iesniegumu, un nodarbinātajam, par kuru iesniegta sūdzība vai iesniegums, ir tiesības sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli.

15. Ētikas komisija sūdzību vai iesniegumu izskata un pieņem lēmumu ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc sūdzības vai iesnieguma saņemšanas.

16. Sēdes tiek protokolētas.

17. Ētikas komisija pieņem lēmumu ar balsu vairākumu, atklāti balsojot. Administrācijas direktoram Ētikas komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

18. Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana nodarbinātajiem sakarā ar sūdzības vai iesnieguma iesniegšanu.

19. Lēmumu par rīcību Ētikas kodeksā noteikto normu pārkāpuma gadījumā pieņem administrācijas direktors, ņemot vērā Ētikas kodeksa 17.punktā minēto Ētikas komisijas lēmumu.

20. Ja nodarbinātā rīcība ir pretrunā ar Ētikas kodeksā noteiktajām normām, administrācijas direktors var uzsākt disciplināratbildības izvērtēšanu saskaņā ar administrācijas iekšējiem noteikumiem darba kārtības jomā.

 

VI. Ētikas kodeksa izpilde

21. Katrs nodarbinātais ar savu parakstu apstiprina, ka ir iepazinies ar Ētikas kodeksu un apņemas ievērot tajā noteikto.

22. Katrs nodarbinātais cenšas novērst un nepieļaut Ētikas kodeksā noteikto prasību pārkāpšanu.

23. Situācijās, kas nav minētas šajā kodeksā, nodarbinātais rīkojas saskaņā ar vispārējām uzvedības normām.