Kontakti

Pils laukums 4, Rīga, LV-1050

Lai iekļūtu ēkā jānospiež kods11

Bezmaksas informatīvais
tālr: 80001801

E-pasts: jpa@jpa.gov.lv

   

Partneri

 


Biežāk uzdotie jautājumi

1.  Vai Juridiskās palīdzības administrācijā var saņemt juridisku konsultāciju, un kā var pierakstīties pie advokāta?

Lai saņemtu juridisko konsultāciju, vispirms Juridiskās palīdzības administrācijā ir jāiesniedz iesniegums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas). Juridiskās palīdzības administrācija izvērtē iesniegumu un pieņem lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Tikai pēc tam, kad Juridiskās palīdzības administrācija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu, tiek norīkots juridiskās palīdzības sniedzējs, pie kura var vērsties juridiskās palīdzības saņemšanai. Juridiskās palīdzības administrācijas kompetencē neietilpst konsultāciju sniegšana pēc būtības (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-iesnieguma-izskatisana).

2.  Vai ir jāaizpilda un jāiesniedz iesniegums, lai saņemtu juridisko palīdzību?

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai ir jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā:

1) aizpildīta iesnieguma valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapa (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas) un jāpievieno dokumenta kopija, kas apliecina personas tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, piemēram, izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu;

2) dokumentu kopijas, kas saistītas ar strīda raksturu, lietas virzību u. tml.  

Iesnieguma veidlapu un informāciju par tās aizpildīšanu un pievienojamiem dokumentiem bez maksas var saņemt Juridiskās palīdzības administrācijā (http://jpa.gov.lv/), zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801, kā arī pašvaldībā, kur persona deklarēta vai tiesiski uzturas.

3.  Vai bezdarbnieks var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību?

Personām ir tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja tās ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā fiziskā persona atzīstama par maznodrošinātu vai trūcīgu vai tās pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ), vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā. Līdz ar to, lai saņemtu juridisko palīdzību, jāatbilst vienam no šiem kritērijiem.

4.  Vai var iesniegt elektroniski aizpildītu iesniegumu juridiskās palīdzības saņemšanai?

Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 1.panta otro daļu dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Minētā likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus: 

1) dokumenta autora nosaukumu;

2) dokumenta datumu;

3) parakstu.

Elektronisko dokumentu oriģināliem un to atvasinājumiem piemērojams arī Elektronisko dokumentu likums. Minētā likuma 3.panta piektā daļa noteic, ka elektronisko dokumentu apritē starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām elektroniskais dokuments uzskatāms par parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs vai elektroniskais paraksts, ja puses šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā rakstveidā vienojušās par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu.

Ievērojot minēto, atbilstoši normatīvo aktu prasībām elektroniski sagatavotu dokumentu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu jānosūta uz e-pasta adresi jpa@jpa.gov.lv. 

5.  Vai jāpierakstās uz pieņemšanu, lai aizpildītu un iesniegtu iesniegumu, un kādi ir darba laiki?

Apmeklētāju pieņemšanas laiks ir:

pirmdien                     13.00-18.00

otrdien                        9.00-14.00

trešdien                       9.00-14.00

ceturtdien                    9.00-14.00

piektdien                     8.00-12.00                          

pirmssvētku dienās      9.00-13.00 (pirmssvētku piektdienās 8.00-12.00).

Pieņemšana notiek rindas kārtībā.

Apmeklētāju pieņemšanas laikā var saņemt iesnieguma veidlapu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas) un informāciju par tās aizpildīšanu.

Juridiskās palīdzības administrācijas kompetencē neietilpst konsultāciju sniegšana pēc būtības.

6.  Kādās lietās var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību?

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir:

1) civillietās (izņemot, ja lieta ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem, tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu, tā atticas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību u.c.);

2) administratīvajās lietās:

- pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros;

- lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros;

- bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros.

7.  Vai var saņemt juridisko palīdzību administratīvajā lietā?

Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 10. un 15.pantā noteiktajam Juridiskās palīdzības administrācijas kompetencē ir noteiktos gadījumos nodrošināt valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietās un administratīvajās lietās tikai pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros; lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros un bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

Savukārt atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 107.panta pirmajai un ceturtajai daļai administratīvās lietas tiesā tiek skatītas gan mutvārdos, gan rakstveida procesā, un, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas (objektīvās izmeklēšanas princips). Ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, saskaņā ar APL 150.panta ceturto daļu tiesa savāc tos pēc savas iniciatīvas. Objektīvās izmeklēšanas princips administratīvajā procesā ievērojami samazina nepieciešamību pēc juridiskajiem pakalpojumiem.

8.  Vai trūcīga persona var saņemt juridisko palīdzību, ja pašvaldība nepieraksta dzīvokļa rindā?

Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 10. un 15.pantā noteiktajam Juridiskās palīdzības administrācijas kompetencē ir noteiktos gadījumos nodrošināt valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietās un administratīvajās lietās tikai pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros; lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros un bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

Atbilstoši likuma „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” 5.pantam lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem attiecīgās pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija, ievērojot šā likuma noteikumus un pašvaldības domes saistošos noteikumus. Piemēram, Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 12.punkts noteic, ka lēmumu par personas reģistrāciju palīdzības reģistrā atbilstoši iesniegumā norādītajam palīdzības veidam, par piešķiramā pabalsta apmēru, par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt palīdzību, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai. Līdz ar to jautājumā par pierakstīšanu dzīvokļa rindā iesakām vērsties pašvaldībā, kur tas risināms administratīvā procesa ietvaros (skatīt 7.atbildi).

9.  Vai trūcīga persona var saņemt juridisko palīdzību jautājumos par sociālo palīdzību pašvaldībā?

Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 10. un 15.pantā noteiktajam administrācijas kompetencē ir noteiktos gadījumos nodrošināt valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietās un administratīvajās lietās tikai pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros; lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros un bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

Sociālās palīdzības saņemšanas nosacījumus un pašvaldības funkcijas un pienākumus sociālās palīdzības jomā nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, likums „Par pašvaldībām” u.c. Līdz ar to sociālā atbalsta jautājumu risināšanai iesakām vērsties kompetentajā iestādē – sociālajā dienestā pēc dzīvesvietas, kur tie risināmi administratīvā procesa ietvaros (skatīt 7.atbildi).

10.  Vai var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, ja Rīgas sociālais dienests nepiešķir trūcīgas personas statusu?

Atbilstoši Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošo noteikumu Nr.202 „Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā” 75. un 76.punktam Rīgas sociālā dienesta pieņemto lēmumu par trūcīgās vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa un/vai pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un faktisko rīcību persona var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā. Savukārt Rīgas domes Labklājības departamenta lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (skatīt 7.atbildi).

Juridiskās palīdzības administrācija juridisko palīdzību administratīvajās lietās piešķir tikai pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros; lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros un bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

11.  Vai trūcīga persona var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību mantojuma jautājumā?

Saskaņā ar Notariāta likuma 65.panta 4.punktā noteikto mantojuma lietas piekrīt vest zvērinātam notāram, kurš atbilstoši minētā likuma 250.pantam mantojuma lietu uzsāk pēc tam, kad saņemts mantošanas iesniegums. Turklāt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības ietvaros netiek paredzēta iespēja segt izdevumus par zvērināta notāra pakalpojumiem. Līdz ar to izskaidrojam, ka jautājuma par atstāto mantojumu risināšanai vispirms jāvēršas pie zvērināta notāra.

Juridiskās palīdzības administrācijā (http://jpa.gov.lv/) ar iesniegumu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas) juridiskās palīdzības saņemšanai var vērsties gadījumā, ja ir strīds par tiesībām uz mantojumu, kas izšķirams prasības kārtībā, respektīvi, gadījumā, ja mantojuma vešanas laikā radies strīds.

12.  Vai var vērsties administrācijā pēc juridiskās palīdzības, lai uzsāktu maksātnespējas procesu?

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 127.pantā noteiktajam par fiziskas personas maksātnespējas procesa subjektu var būt jebkura fiziska persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs.

Minētā likuma 129.pants paredz, ka fiziskajai personai var piemērot maksātnespējas procesu, ja ir kāda no maksātnespējas pazīmēm – šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 euro, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir līdzekļu pietiekamība administratora vienreizējās atlīdzības segšanai divu minimālo mēnešalgu apmērā.

Lai saņemtu juridisko palīdzību maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā, var vērsties administrācijā (http://jpa.gov.lv/) ar iesniegumu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas).

13.  Vai var saņemt juridisko palīdzību civillietā, kura izskatīta tiesā un ir jau stājies spēkā tiesas spriedums?

Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 5.panta pirmo daļu valsts nodrošina juridisko palīdzību personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai šajā likumā paredzētajos gadījumos, veidos un apjomā.  Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 10.pantā noteiktajam juridisko palīdzību civillietā persona var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

Savukārt, ja juridiskā palīdzība nepieciešama tiesas nolēmuma stadijā, piemēram, lai iesniegtu tiesā sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību, tad var vērsties administrācijā (http://jpa.gov.lv/) ar iesniegumu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas).

14.  Vai maznodrošināta persona var saņemt juridisko palīdzību, lai izšķirtu laulību pie notāra vai tiesā un saņemtu uzturlīdzekļus?

Zvērināts notārs laulību šķir tikai tajos gadījumos, ja laulātie ir vienojušies par laulības šķiršanu un laulātajiem nav kopīga nepilngadīga bērna un kopīgas mantas. Ja ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta, tad jāslēdz vienošanās, kurā laulātie nosaka savā starpā mantiskās attiecības – laulības laikā sadalot iegūto mantu, bērna uzturlīdzekļus, to dzīves vietu un saskarsmes tiesības. Respektīvi, ja ir vienošanās par laulības šķiršanu un nav strīdu nevienā no iepriekš minētajiem jautājumiem, var vērsties pie zvērināta notāra (http://www.notary.lv/).

Laulība var tikt šķirta tiesā tajos gadījumos, ja laulātie nav vienojušies par laulības šķiršanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 238.panta pirmo daļu lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par:

1) aizgādības noteikšanu;

2) saskarsmes tiesības izmantošanu;

3) uzturlīdzekļiem bērnam;

4) līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai;

5) kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem;

6) laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

Lai saņemtu juridisko palīdzību un iesniegtu prasības pieteikumu par laulības šķiršanu tiesā, var vērsties administrācijā (http://jpa.gov.lv/) ar iesniegumu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas).

15.  Vai var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību darba tiesībās (strīda risināšanai tiesā nepietiek līdzekļu), kā arī par Valsts darba inspekcijas saņemto atbildi?

Gadījumā, ja neapmierina Valsts darba inspekcijas amatpersonu pieņemtie lēmumi (brīdinājumi un rīkojumi), kas skar darbinieka intereses, personai ir tiesības attiecīgo administratīvo aktu pārsūdzēt inspekcijas direktoram, bet viņa lēmumu – tiesā (administratīvā procesa ietvaros). Juridiskās palīdzības administrācija juridisko palīdzību administratīvajās lietās piešķir tikai apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros un lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim (skatīt 7.atbildi).

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likumu prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti, prasītāji ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Šie izdevumi ietver valsts nodevu, kancelejas nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis. Lai darba strīdā saņemtu juridisko palīdzību un iesniegtu prasības pieteikumu tiesā, var vērsties administrācijā (http://jpa.gov.lv/) ar iesniegumu (http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas).

16.  Vai cietušais var saņemt juridisko palīdzību krimināllietā?

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmo daļu kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē. Šādas ziņas minētajās izmeklēšanas iestādēs var iesniegt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona – kā iesniegumu.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 20.pants noteic, ka valsts nodrošinātu advokātu par personas pārstāvi kriminālprocesā uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā nav paredzēts, ka administrācija izlemj jautājumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību krimināllietā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 104.panta piektajai daļai izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā – pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja – advokāta uzaicināšanu. Minētā likuma 108.panta piektā daļa noteic, ka juridiskās palīdzības sniegšana nepilngadīgajam cietušajam un nepilngadīgā cietušā pārstāvim ir obligāta kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību.

Šajos gadījumos advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu apmaksu veic Juridiskās palīdzības administrācija atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Tādējādi personai, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā, ar lūgumu nodrošināt pārstāvi krimināllietā ir jāvēršas pie procesa virzītāja (http://jpa.gov.lv/aizstavibas-nodrosinasana-kriminalprocesa152, http://www.cietusajiem.lv/lv/c/juridiska-rakstura-informacija/esmu-cietusais-kriminalprocesa/ u.c.).

17.  Vai var saņemt juridisko palīdzību aizstāvībai kriminālprocesā?

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 19.pants noteic, ka valsts nodrošinātu advokātu par personas aizstāvi kriminālprocesā uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā nav paredzēts, ka administrācija izlemj jautājumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību krimināllietā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 80.panta trešajā daļa noteiktajam, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, bet aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona vēlas aizstāvja piedalīšanos, procesa virzītājs uzaicina zvērinātu advokātu, izmantojot zvērinātu advokātu vecāko institūtu.

Šajos gadījumos advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai, kura nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, samaksu veic Juridiskās palīdzības administrācija atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Tādējādi ar lūgumu nodrošināt aizstāvību krimināllietā ir jāvēršas pie procesa virzītāja (http://jpa.gov.lv/aizstavibas-nodrosinasana-kriminalprocesa152).

18.  Vai var saņemt juridisko palīdzību pārrobežu lietā?

Eiropas Savienības Padome 2003.gada 27.janvārī pieņēma direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos (turpmāk – Direktīva). Savukārt no Direktīvas 1.panta 3.punktā noteiktā izriet, ka tā attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot Dāniju.

Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 14.1pantu pārrobežu strīds ir strīds, kurā tās puses pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils, kura pieprasa juridisko palīdzību, laikā, kad saņemts attiecīgs iesniegums par juridiskās palīdzības pieprasīšanu, nav tiesas sēdes norises vai tiesas nolēmuma vai publiska akta izpildīšanas valstī. Līdz ar to pastāv divas iespējas:

1)  pārrobežu strīds norisinās Latvijā – šādos gadījumos Juridiskās palīdzības administrācija saņem citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes vai personas, kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda cita Eiropas Savienības dalībvalsts, pārsūtītu attiecīgu iesniegumu pārrobežu strīdā, kuru izskata Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;

2)  pārrobežu strīds norisinās ārpus Latvijas – ja persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir Latvijas Republikā, vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, tā juridiskās palīdzības administrācijā iesniedz attiecīgu iesniegumu (veidlapa pieejama - http://ec.europa.eu/justice_home/judicialatlascivil/html/la_information_lv.htm). Šādos gadījumos Juridiskās palīdzības administrācija septiņu dienu laikā pēc visu tulkojumu saņemšanas kopā ar noformētu juridiskās palīdzības pārsūtīšanas pieprasījuma veidlapu un nepieciešamajiem dokumentiem nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Savukārt atbilstoši Valsts nodrošinātās palīdzības likuma 3.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktajam tiesības uz strīdu risināšanu Latvijā ir personām (kas nav Eiropas Savienības pilsoņi) no tām valstīm, kuras ar Latvijas Republiku ir noslēgušas tiesiskās palīdzības līgumus. Latvijas Republikas pilsoņiem savu tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai atbilstoši attiecīgā tiesiskā palīdzības līguma noteikumiem ir tiesības vērsties konkrētās valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) tiesību aizsardzības iestādēs.

Eiropas Savienības tiesību akti pašlaik neaptver juridisko palīdzību pārrobežu kriminālprocesā.

Informāciju par juridiskās palīdzības saņemšanas iespējām un kārtību pārrobežu strīdos var saņemt Eiropas Tiesiskās sadarbības atlanta civillietās mājas lapā http://ec.europa.eu/justice_home/judicialatlascivil/html/la_information_lv.htm, juridiskās palīdzības administrācijas mājas lapā http://jpa.gov.lv/valsts-nodrosinata-juridiska-palidziba-parrobezu-stridos vai zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.